Dārza stādīšana: tas ir svarīgi!
Pareiza dārza augu stādīšana un kopšana prasa zināmu darbu. Bet, ja tiek ievērotas pamatprasības un vajadzīgās aktivitātes tiek veiktas regulāri, krāsainam, veselīgam dārzam nekas nestāv ceļā.
Saturs
Pamatprasības
Pirms sākat kopt un stādīt savus dārza augus, jums ir jānosaka, kādi apstākļi ir jūsu dārzā. Jo katram augam ir atšķirīgas prasības attiecībā uz augsni, gaismu un klimatu. Un arī dārza aprīkojuma un instrumentu izvēle ir faktors, kas ietekmē dārza stādīšanu.
Sastāvs
Tas, ko parasti sauc par augsni, faktiski ietver daudzus dažādus augsnes faktorus. Augsne atšķiras pēc sastāva, barības vielu blīvuma un pH vērtības. Pareiza augsne ir ļoti svarīga: tā atbalsta augu saknes un nodrošina tās ar visām nepieciešamajām barības vielām.
Augsni var iedalīt trīs kategorijās:
Smilšaina augsne ir viegla un caurlaidīga. Tā ātri izžūst un slikti saglabā barības vielas. Tā nav piemērota īpaši izslāpušiem augiem.
Mālaina augsne tiek uzskatīta par ideālu dārza augsni. Tā labi uzglabā ūdeni un barības vielas un tajā pašā laikā nav pārāk caurlaidīga.
Māla augsnei ir vēl lielāks ūdens un barības vielu uzglabāšanas potenciāls. Tomēr tas parasti ir tik blīvs un smags, ka palielinās ūdens aizsērēšanas risks.
Vēl viens augsnes kvalitātes rādītājs ir tās pH vērtība. To var viegli izmērīt, izmantojot atbilstošu testu. PH vērtība 0 norāda uz ārkārtīgi skābu augsni, augstas pH vērtības norāda uz sārmainu augsni.
Sārmainās augsnēs ir vairāk kaļķa.
Tāpēc pH vērtības noteikšana var sniegt informāciju par to, vai augsnei ir nepieciešama papildu kaļķošana. Jo pārāk daudz kaļķa kavē barības vielu uzsūkšanos. Lielākajai daļai augu pH vērtība no 6 līdz 7 ir ideāla.
Jebkuru augsni var uzlabot, pievienojot atbilstošas vielas, piemēram, kaļķi, smiltis vai kompostu. Speciālie tirgotāji piedāvā īpašus augsnes maisījumus dažādiem augiem, piemēram, rozēm vai tomātiem, kas ir precīzi pielāgoti augu vajadzībām.
Dārza piederumi
Pareizs dārza aprīkojums un instrumenti ievērojami atvieglo dārza stādīšanu un kopšanu. Ja vēlaties iegādāties lielāku aprīkojumu, piemēram, zāles pļāvējus, dzīvžoga šķēres vai motorzāģus, vispirms jāapsver, kur tos uzglabāt. Lielos dārzos lieliski noderēs darbarīku novietne vai dārza māja.
Dārzos, kur paredzētas dobes un mazāki krūmi, pietiek ar nelielu pamataprīkojumu. Pamatdarbiem pietiek ar dārza šķērēm, rokas lāpstu, grābekli un lejkannu.
Klimats
Temperatūra un mitrums nosaka, kādi augi un kad var augt dārzā. Pareiza augsnes temperatūra ir īpaši svarīga iepriekš audzētu augu sēšanai vai stādīšanai.
Siltumnīcā temperatūra vienmēr ir augstāka, tāpēc sēšanas, dīgšanas un ražas novākšanas laiki bieži vien ir agrāki vai īsāki, nekā norādīts stādīšanas kalendārā.
Gaismas apstākļi
Dārza augu atrašanās vietas var iedalīt trīs kategorijās: saulains, daļēji ēnains un ēnains. Veselīgai augšanai dažādām sugām ir nepieciešams atšķirīgs saules gaismas daudzums.
Tāpēc, veidojot savu dārzu, jāpievērš uzmanība tam, kā mainās apgaismojuma apstākļi visas dienas garumā un kuri koki vai krūmi tuvākajā laikā, augot, metīs lielākas ēnas.
Augu aizsardzība
Dārza augu aizsardzībai pret kaitēkļiem, nezālēm un slimībām var veikt dažādus pasākumus. Piemēram, pārdomāti iestādīti jauktie kultūraugi, augsekas un regulāra augsnes apstrāde. Ļoti svarīga ir arī pareiza kopšana: piemēram, mitras tomātu un zemeņu lapas ir uzņēmīgākas pret slimībām un sēnītēm. Tāpēc tos nekad nedrīkst laistīt no augšas, bet vienmēr tieši pie sakņu bumbuļa. Ja jau ir par vēlu veikt profilaktiskus pasākumus, kaitējumu var ierobežot, piemēram, pesticīdu lietošana, kaitēkļu slazdu uzstādīšana vai nezāļu iznīcināšana.
Ar dārza augiem saistītie uzdevumi
Kad ir radīti ideāli apstākļi stādīšanai, dārza darbi var sākties. Atkarībā no auga veida, gadalaika un jūsu personīgās idejas ir jāveic dažādi uzdevumi.
Jaunos augus, kas audzēti telpās vai siltumnīcā, nedrīkst uzreiz stādīt ārā. Gan pārāk daudz saules, gan pārāk zema temperatūra būtu tiem pārāk liels šoks, un augs neizdzīvotu. Tāpēc vides maiņa jāveic palēnām.
Aklimatizācija
Tā vietā, lai tomātu stādus uzreiz stādītu, piemēram, saulainā dārzeņu dobē, podiņi ar jaunajiem augiem vispirms jānovieto daļēji ēnainā, no vēja aizsargātā vietā, lai tie varētu lēnām aklimatizēties. Ja naktī temperatūra noslīd zem nulles, podiņi un konteineri jāienes telpās.
Atvašu audzēšana
Daži augi nevairojas ar sēklām. Tā vietā veidojas atvases, kas atdalās no mātes auga un vēlāk var dzīvot kā patstāvīgs augs. Lai izaudzētu atvases, tā saukto atvasi nogriež un iestāda traukā ar kompostu. Pēc aptuveni divām nedēļām spraudeņus var pārstādīt vai iestādīt ārā. Augi, kurus var ātri un viegli pavairot, izmantojot spraudeņus, ir šādi:
- Kazenes
- Gurķi
- Avenes
- Plūškoks
- Salāti un lazdu salāti
- Lavanda
- Pipari
- Rozes
- Spināti
- Timiāns
- Tomāti
Mēslošana
Laika gaitā dārza augi no augsnes izņem pieejamās barības vielas. Tāpēc arī barības vielām bagātākā augsne ir regulāri jāmēslo – īpaši, ja tajā iestādītas smagas barotavas, t.i., augi ar augstām barības vielu prasībām. Tas, vai tiek izmantoti mākslīgi ražoti minerālmēsli vai organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, komposts vai kūtsmēsli, ir personīgās izvēles un specifisku uzturvielu prasību jautājums. Minerālmēsli ir pieejami kā kompleksie mēslošanas līdzekļi, kas satur visas barības vielas un mikroelementus, un kā atsevišķi mēslošanas līdzekļi, kas pievieno tikai noteiktas vielas.
Laistīšana
Dārza laistīšana ir īpaši svarīga vasarā. Parasti ieteicams laistīt agri no rīta: zemākas temperatūras dēļ ūdens iztvaiko lēnāk, kā arī samazinās apdegšanas risks. Laistīšanas metode (vai veids) – ar lejkannu, dārza šļūteni vai citu sistēmu – ir atkarīga no laistāmās platības lieluma un augu veida.
Augu laistīšana atvaļinājumu laikā
Ja nevarat palūgt kaimiņiem, lai atvaļinājuma laikā tie aplaista dārzu, labs risinājums ir automātiskā laistīšanas sistēma. Apūdeņošanas datorus vai taimerus var pieslēgt smidzinātājiem vai pilienveida apūdeņošanas sistēmām, nodrošinot, ka augi tiek apūdeņoti pilnīgi automātiski un noteiktā laikā.
Piķēšana
Pirms stādu, kas audzēti telpās vai siltumnīcās, stādīšanas dobē vai konteineros, tos nepieciešams piķēt. Piķēšana ir daudzu stādu atdalīšana no sēklu paplātes un stādīšana podos pa vienam. Šis process ir nepieciešams, lai nenobriedušie augi labāk attīstītos un kļūtu pietiekami spēcīgi pilnīgai pārstādīšanai. Piķēšanai var izmantot piķēšanas kociņu vai irbulīti.
Apgriešana
Koki, dzīvžogi un krūmi ir regulāri jāapgriež, lai saglabātu to formu un nodrošinātu veselīgu augšanu, savukārt augļu koku un krūmu gadījumā – lai veicinātu labu ražību. Apgriešanas kalendārs palīdzēs jums noteikt, kad vajadzīgie augi ir jāapgriež. Piemēram, ābeles jāapgriež ziemā, bet rozes vislabāk ir apgriezt pavasarī.
Stādīšana un sēšana
Stādot iepriekš izaudzētus augus un sējot sēklas, ir svarīgs laiks, kad to darīt. Pārāk agra stādīšana vai sēšana var izraisīt jauno dzinumu atmiršanu sala vai nepietiekama gaismas daudzuma dēļ. Stādot un sējot pārāk vēlu, augiem nav pietiekami daudz laika, lai pilnībā attīstītos, tāpēc to ziedēšana kavējas, savukārt raža ir maza vai tās nav vispār. Piemērotākie sējas un stādīšanas datumi minēti sējas un stādīšanas kalendārā.
Atbalsts
Augiem ar vājiem stublājiem un augiem, kas izaug īpaši gari, ir nepieciešams balsts, lai tie nesaliektos vai nesalūztu sava svara dēļ. Tādi ir, piemēram, tomāti, avenes un hortenzijas. Atbalstus vienkārši iesprauž zemē, savukārt jaunos augus nostiprina ar auklu vai lentēm. Svarīgi: stiprinājums nedrīkst kavēt augšanu un bojāt stublāju. Kā balstus var izmantot saliekamos kāpšanas palīglīdzekļus, kas izgatavoti no dažādiem stieņiem, vai paštaisītas konstrukcijas no koka, metāla vai plastmasas.
Ieziemošana
Lai daudzgadīgie augi veiksmīgi pārziemotu un pavasarī atkal ziedētu, tie pareizi jāsagatavo ziemai. Siltzemju eksotiskie augi jānovieto iekštelpās, jo zema temperatūra tiem ir nāvējoša. Pie tiem pieder, piemēram, citronkoki un oleandri. Citi augi ir izturīgāki pret aukstumu. Rozes pietiek apsegt ar lina vai džutas audumu. Rododendri var pārziemot pat bez papildu aizsardzības. Savukārt gumveida augus, piemēram, dālijas un amarillis, vēlams rudenī izrakt un glabāt vēsā, sausā telpā.
Pārstādīšana
Telpaugi un balkona augi regulāri jāpārstāda, lai tie varētu turpināt augt. Ja pods kļuvis par mazu vai augsne ir izsmēlusi barības vielas, jāveic pārstādīšana. Jaunajam podam jābūt par 2–5 cm lielākam nekā vecajam. Pārstādīšanas biežums atkarīgs no auga veida un stāvokļa, taču vairumam šķirņu pietiek ar vienu pārstādīšanu gadā.
Potēšana
Augu potēšana ļauj apvienot divu augu labākās īpašības, radot apvienojumu starp divām vienādām (piemēram, ābele uz ābeles) vai radniecīgām sugām (piemēram, ābele uz bumbieres). Svarīgi atzīmēt, ka potēšana nerada jaunas sugas. Īpaši piemēroti potēšanai ir augļu koki, tomāti un rozes. Viena auga potzars vai pumpurs tiek savienots ar otra stumbru vai zaru. Šādi vāji sakņotu ķirsi var uzlabot, uzpotējot to uz spēcīga ķirša potcelma.
Selekcija
Atšķirībā no potēšanas, selekcija ir mērķtiecīga divu atšķirīgu augu (vecāku formu) atlase un krustošana, lai iegūtu ģenētiski uzlabotu pēcnācēju. Vienkāršākā metode ir individuālā selekcija, kurā augi ar vēlamajām pazīmēm tiek pārstādīti turpmākai dabiskai vai kontrolētai apputeksnēšanai, bet nevēlamie tiek izmesti.
Sīpolpuķu stādīšana
Daudzas populāras puķes vairojas nevis ar sēklām, bet ar sīpoliem, kurus stāda dārzā. Sīpolu stādīšanas laiks atkarīgs no puķes veida. Ziemcietīgās sīpolpuķes, kas zied pavasarī (piemēram, krokusi, tulpes, narcises), jāstāda rudenī. Siltumprasīgās šķirnes (piemēram, begonijas, dālijas, gladiolas) jāstāda pavasarī – parasti ne agrāk kā marta beigās.
