Ripzāģa asmens
Ar ripzāģi var droši griezt koku, metālu, plastmasu un pat būvmateriālus, piemēram, betonu vai dabīgo akmeni. Tā kā ir pieejami dažāda veida ripzāģu asmeņi, ir noderīgi zināt pamatlietas. Šis ceļvedis atklāj visu par piemērota ripzāģa asmens izvēli.
Kas ir ripzāģa asmens?
Ripzāģa asmens ir rotējošs griezējinstruments, ko izmanto stacionāros vai rokas ripzāģos, materiālu apstrādei. Neatkarīgi no to specializācijas, visiem ripzāģu asmeņiem ir dažas kopīgas iezīmes:
- Apaļa pamatforma
- Pa perimetru izvietoti griezējzobi
- Piemēroti dažādu materiālu apstrādei
Tomēr pamatmateriāls, zobu skaita un pielietojuma mērķis var atšķirties.
Vispārīgi runājot, ir divu veidu ripzāģu asmeņi, kas atšķiras pēc to izgatavošanas un uzbūves:
- Viengabala zāģa asmeņi: izcirsti no viena pamatmateriāla un aprīkoti ar vēlamo zobu formu
- Saliktie ripzāģu asmeņi: ar metāla serdi, uz kuras ir pielodēti griezējelementi (zobi) no citiem materiāliem
Ar viengabala ripzāģu asmeņiem ir viegli veikt īsus gareniskus un šķērsvirziena griezumus cietā kokā, kā arī nodrošināt augsta griezuma kvalitāti mīkstā kokā. Savukārt saliktie ripzāģu asmeņi ir vairāk piemēroti cietam kokam un cietākiem kompozītmateriāliem. To nodrošina pārmaiņus (savstarpēji izvietota) zobu rinda, kas ir platāka par asmens metāla serdi un griež cietus materiālus ar mazāku berzi.
Kopumā ripzāģu asmeņiem ir trīs zobu stāvokļi:
- Negatīvs
- Neitrāls
- Pozitīvs
Zobu stāvoklim ir nozīme
Pie negatīvā stāvokļa šķelšanas leņķis materiālā ir ļoti lēzens, tāpēc ir nepieciešams liels padeves spēks. Šāds veids, galvenokārt, paredzēts cietmetāla, piemēram, nerūsējošā tērauda griešanai.
Pie neitrālā zobu stāvokļa nav skaidu leņķa attiecībā pret centrālo asi, tiek noslogota visa zoba mala. Tas arī prasa lielu padeves spēku, taču zoba mala, saskaroties ar materiālu, ir ļoti izturīga. Ripzāģu asmeņi ar neitrālu stāvokli ir piemēroti dažādiem metāliem un vieglajiem metāliem.
Pozitīvais zobu stāvoklis ir tipisks zāģēšanai kokā. Zobi burtiski iekožas materiālā un tādējādi paši veic padeves darbu. Turklāt īpaši tiek noslogoti zoba gali, tāpēc svešķermeņi, piemēram, naglas vai skrūves, var ātri sabojāt zobus.
Kā atrast pareizo ripzāģa asmeni
Pareiza ripzāģa asmens izvēlē svarīga loma ir četrām īpašībām. Attiecībā uz zobiem, tas ir to skaits un veids, kā arī svarīgs ir griezuma platums un asmens griešanās ātrums.
Zobu skaits
Jo vairāk zobu ir zāģa asmenim, jo smalkāka ir griezuma kvalitāte. Tomēr, atkarībā no griežamā materiāla, liels zobu skaits nav vispārēji ieteicams. Līdzīgi zobu stāvoklim, arī šeit ir trīs kategorijas:
- mazs – līdz 36 zobiem; liela skaidu sprauga; galvenais ir griešanas veiktspēja; griezuma kvalitāte ir rupja un raupja; griezumi vislabāk veicami garenvirzienā pret šķiedru
- liels – starp 36 un 48 zobiem; šķērsvirziena griezumi nodrošina tīrus rezultātus; pie garenvirziena griezumiem zāģa asmeņi ātri aizsērē
- ļoti liels – 60 vai vairāk zobu; ļoti smalka griezuma kvalitāte; paredzēts plāniem materiāliem, piemēram, saplāksnim; ar lēnu griešanas ātrumu un lielāku padevi
Lai nodrošinātu tīru darbu, griešanas laikā materiālā vienmēr jāatrodas vismaz trīs zobiem. Tāpēc diska diametrs jāizvēlas atkarībā no apstrādājamā priekšmeta un tā izmēra.
Kā atrast pareizo ripzāģa asmeni
Pareiza ripzāģa asmens izvēlē svarīga loma ir četrām īpašībām. Attiecībā uz zobiem, tas ir to skaits un veids, turklāt svarīgs ir griezuma platums, kā arī asmens griešanās ātrums.
Griezuma kvalitātei un ripzāģa asmens izturībai izšķirošs ir zobu veids. Visizplatītākā zobu forma ir taisnstūra plakanais zobs, kas ir vispiemērotākais garenvirziena griezumiem mīkstā un cietā kokā.
Mainīgajiem zobiem ir slīpi slīpēta muguriņa. Tos bieži izmanto kā universālus zāģa asmeņus, jo tie ir piemēroti gan garenvirziena, gan šķērsvirziena griezumiem.
Trapecveida plakanie zobi ir ļoti izturīgi un piemēroti cietiem materiāliem, jo tie ir neitrāli pret svešķermeņiem.
Griezuma platums
Griezuma platums ir atkarīgs no zāģa asmens biezuma un tā zobojuma. Jo plānāks ir ripzāģa asmens, jo zemāks griešanās ātrums jāiestata. Pārāk liela griešanās ātruma un spēcīgas pārkaršanas gadījumā ir paaugstināts nelaimes gadījumu risks.
Griešanās ātrums
Griešanas ātrums ir ātrums, ar kādu zāģa asmens kustas uz priekšu un atpakaļ. Tas nedrīkst pārsniegt 100 metrus sekundē. Jo lielāks ir ripzāģa asmens, jo zemāks griešanās ātrums jāiestata. Arī apstrādājamais materiāls nosaka, cik augsts ir griešanās ātrums: krāsainos metālus un plastmasu var griezt ar ātrumu līdz 5000 apgriezieniem minūtē, bet koku pat līdz 9000 apgriezieniem minūtē.
Kā nomainīt ripzāģa asmeni?
Principā zāģa asmens ir jāfiksē, jāatvieno strāvas padeve un jāatskrūvē stiprinājuma skrūve. Pēc tam asmens jānomaina un skrūve atkal jāpieskrūvē. Īpašas instrukcijas ir atrodamas attiecīgās ierīces lietošanas pamācībā.
Ko darīt, ja asmens atvere ir pārāk liela?
Standarta izmēram ir 30 mm diametrs. Ja šāda izmēra asmens neder zāģim, var izmantot tā sauktos reducēšanas gredzenus. Tie samazina atveres izmēru, kā arī padara ripzāģa asmeni saderīgu ar elektroinstrumentu.
Kā atpazīt trulus ripzāģu asmeņus?
Truluma pazīmes ir lēnāks zāģēšanas ātrums, pārkaršanas radītas krāsas izmaiņas griezuma malās, palielināts skaļums un vibrācijas. Uz vibrācijām nekavējoties jāreaģē, jo tās liecina par disbalansu, kas var izraisīt ripzāģa asmens saplīšanu. Truli zāģa asmeņi nav uzreiz jānomaina, tos var atkārtoti uzasināt līdz pat desmit reizēm.
