Skriešana labākai pašsajūtai: kā tas ietekmē ķermeni un prātu
Skriešana ir viens no pieejamākajiem un iedarbīgākajiem veidiem, kā stiprināt gan fizisko, gan garīgo labsajūtu, turklāt sākt var jebkurā brīdī! Neatkarīgi no tā, vai mērķis ir mazināt stresu, uzlabot izturību vai vienkārši atbrīvot prātu, skriešana patiesi spēj būtiski uzlabot veselību.
Labklājības pamats – vesels ķermenis. Regulāra skriešana ir nozīmīgs solis šajā virzienā. Tās fiziskā ietekme ir daudzpusīga:
• Elastīga sirds un asinsvadu sistēma: Skriešana ir treniņš ne tikai muskuļiem, bet arī sirdij, palielinot izturību visam ķermenim.
• Uzlabota asinsrite: Efektīvāka asinsrite nodrošina šūnu labāku apgādi ar skābekli, sniedzot enerģiju un možumu.
• Aktīvāka vielmaiņa: Fiziskās aktivitātes stimulē gremošanu un veicina organisma attīrīšanos, kas ir būtiski vispārējai labsajūtai.
• Stiprāka imūnsistēma: Regulāras skriešanas laikā aktivizējas imūnšūnas, tādējādi uzlabojot organisma aizsargspējas.
Kā skriešana uzlabo pašsajūtu?
Skriešanai ir daudzveidīga un pozitīva ietekme uz visu organismu. Pat nelielas, regulāras skriešanas reizes var radīt ievērojamas pārmaiņas gan fiziskajā, gan garīgajā labsajūtā. Vairāk par to, kā sākt skriet, varat uzzināt šeit.
Kāpēc skriešana sniedz laimes sajūtu?
Iespējams, tiklīdz būsiet iekļāvis skriešanu savā ikdienā, drīz vien vairs nespēsiet bez tās iztikt. Kāpēc? Jo skriešana vairo laimes sajūtu. Lūk, daži iemesli:
Skrienot izdalās laimes hormoni: Svarīgākie un, iespējams, visplašāk zināmie ir endorfīni un serotonīns. Šīs "labsajūtas vielas" uzlabo garastāvokli, mazina trauksmi un palīdz pārvarēt nomāktību.
Skrējēja eiforija: Lai gan ne katrs skrējējs to izjūt, daudzi apraksta viegluma, eiforijas un dziļas relaksācijas stāvokli. Pretēji izplatītajam uzskatam, to neizraisa laimes hormonu izdalīšanās. Šo sajūtu rada citas vielas – endokanabinoīdi. Tie ir organismā dabiski veidojošies kanabinoīdi, kas iedarbojas līdzīgi marihuānai. Atšķirībā no endorfīniem, tie ar asinsrites palīdzību sasniedz smadzenes un rada skrējēja eiforiju.
5 iemesli, kāpēc skriešana uzlabo pašsajūtu
Ne velti skriešana tiek dēvēta par dabisku garastāvokļa uzlabotāju, kas ne tikai sniedz tūlītēju labsajūtu, bet arī ilgtermiņā stiprina garīgo veselību, tādējādi būtiski ietekmējot jūsu vispārējo pašsajūtu. Papildus fiziskajiem ieguvumiem un laimes sajūtai ir vēl vairāki nozīmīgi iemesli, kāpēc skriešana ilgtermiņā uzlabo jūsu labsajūtu.
1. Skriešana palīdz mazināt stresu.
Stresa situācijās organismā izdalās hormons kortizols. Īstermiņā tas nodrošina enerģijas pieplūdumu, kas evolūcijas gaitā bija nepieciešams izdzīvošanai, piemēram, sastopoties ar bīstamu dzīvnieku. Šīs cīņas vai bēgšanas laikā izdalītā enerģija tika patērēta, un kortizola līmenis atkal pazeminājās. Mūsdienās stress bieži vien ir citādāks – mēs uztraucamies, sēžam pie datora vai dusmojamies par sīkumiem. Enerģija netiek patērēta, un kortizola līmenis paliek paaugstināts. Fiziskās aktivitātes, tostarp skriešana, palīdz samazināt stresa hormonu līmeni un tādējādi mazina stresa ietekmi.
2. Skriešana veicina veselīgu miegu
Pilnvērtīgs miegs ir būtisks organisma atjaunošanai un normālai funkcionēšanai dienas laikā. Miega trūkums var ātri ietekmēt garastāvokli. Skriešana palīdz nodrošināt veselīgu miegu, samazinot kortizola līmeni, kā minēts iepriekš. Kortizols un miega hormons melatonīns darbojas pretēji. Ja kortizola līmenis ir augsts, tas kavē melatonīna izdalīšanos, apgrūtinot iemigšanu
3. Skriešanai dabā ir nomierinoša iedarbība.
Atrodoties dabā, nervu sistēma nomierinās. Tas ir ļoti svarīgi jūsu labsajūtai. Mūsu ikdienas dzīve, troksnis un informācijas pārbagātība ātri vien pārmērīgi stimulē nervu sistēmu, kurai nepieciešama atpūta. Laika pavadīšana dabā, klusumā un mierā palīdz to nodrošināt.
4. Skriešana uzlabo kognitīvās spējas.
Tas attiecas uz atmiņu, smadzeņu spēju apstrādāt informāciju un garīgo elastību. Pētnieki pieļauj, ka tas ir saistīts ar bioķīmiskiem procesiem, kas mainās skriešanas laikā.
5. Skriešana stiprina gribasspēku.
Gribasspēks trenējas katru reizi, kad pieņemat lēmumu doties skriet, un jo īpaši tad, ja skriešana kļūst par regulāru ieradumu. Jūsu smadzenes mācās pārvarēt izaicinājumus. Turklāt fiziskās sagatavotības uzlabošanai un muskuļu stiprināšanai ir pozitīva ietekme, jo spēcīgs ķermenis stiprina arī prātu.
Skriešana iesācējiem: kā sākt savu skriešanas ceļojumu
Neatkarīgi no tā, vai ar skriešanu esat uz "jūs" vai vēlaties atsākt treniņus pēc pārtraukuma, ir vērts sākt. Šie padomi palīdzēs jums gūt panākumus:
1. solis: Izvirziet reālus mērķus.
Daudzi iesācēji pieļauj kļūdu, uzņemoties pārāk strauju tempu un pārāk lielu slodzi. Sākumā galvenais ir noturēties pie izvēlētā plāna. Izvirziet nelielus, sasniedzamus mērķus, kas motivēs jūs turpināt.
2. solis: Izvēlieties piemērotu skriešanas aprīkojumu.
Īpaši svarīgi iesācējiem ir kvalitatīvi skriešanas apavi un ērts apģērbs. Labi skriešanas apavi nodrošina amortizāciju, stabilitāti un komfortu skriešanas laikā. Funkcionāls, elpojošs apģērbs palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un nodrošina patīkamu sajūtu jebkuros laikapstākļos.
3. solis: Ieklausieties savā ķermenī
Jūsu temps, jūsu ritms. Jums nav jāpierāda nekas un nevienam. Tas nozīmē arī to, ka nav jāforsē notikumi. Pastaigu pauzes ir pilnīgi pieņemamas un pat ieteicamas sākumā! Vērojiet, kā jūsu ķermenis reaģē uz slodzi.
4. solis: Atrodiet sev piemērotu tempu.
Cik ātri jums vajadzētu skriet? Tādā tempā, kas jums šķiet komfortabls. Sākumā nav svarīgi sasniegt labāko laiku, bet gan atrast tādu ātrumu, ko varat noturēt, lai varētu brīvi sarunāties skriešanas laikā. Pat ja sākumā šis temps šķiet lēns, tieši šāda veida skriešana palīdzēs jums kļūt ātrākam un izturīgākam nākotnē.
5. solis: Izbaudiet procesu!
Jūs drīz vien sapratīsiet, ka skriešana maina ne tikai jūsu ķermeni. Tā palīdz atbrīvot prātu no liekām domām, vairo pašapziņu un sniedz apzinātības mirkļus. Ar katru veiksmīgu skrējienu jūs pārvarēsiet sevi. Atcerieties, kāpēc jūs sākāt skriet: lai iegūtu vairāk enerģijas, rūpētos par sevi un savu labsajūtu.
Soli pa solim pretī labākai pašsajūtai: skriešanas eksperta Timo pieredze
Katru rītu es sev jautāju: "Kā es jūtos? Vai šodien būs skriešanas diena?" Mans galvenais padoms ir vienkārši sākt. Tā es sāku un turpinu skriet. Pakāpeniski es jūtos labāk, spēcīgāk un pārliecinātāk. Skriešanas ritms man nāk par labu. Tomēr, pat būdams pieredzējis skrējējs, es zinu, cik grūti reizēm ir turpināt skriet, īpaši, ja ir jāskrien kalnā. Šādos brīžos man vienmēr ir jāpārkoncentrējas, jāpielāgo ritms un tad jāturpina. Tieši šī pārvarēšanas sajūta man sniedz spēku un dzīvesprieku. Es zinu, ka varu turpināt.
Skriešana kā atslēga uz lielāku dzīvesprieku
Skriešana ir daudz vairāk nekā tikai sporta veids – tas ir vienkāršs, bet efektīvs veids, kā uzlabot veselību, iekšējo mieru un dzīvesprieku. Un pats labākais – viss, kas jums nepieciešams, ir labs apavu pāris un nedaudz laika. Tāpēc sāciet skriet un atklājiet, ko skriešana var sniegt jūsu labsajūtai!
Biežāk uzdotie jautājumi par skriešanu
Sāciet ar 2–3 viegliem treniņiem nedēļā. Starp tiem noteikti ievērojiet atpūtas dienas.
Ideāli būtu skriet 15–30 minūtes, iekļaujot arī pastaigu pauzes – jūsu ķermenis ar laiku pielāgosies slodzei.
Samaziniet skriešanas tempu, dziļi elpojiet vēderā un, ja nepieciešams, paņemiet īsu atpūtas brīdi.
Tieši tā, kvalitatīvi skriešanas apavi ir ļoti svarīgi – tie palīdz izvairīties no traumām un padara skriešanu patīkamāku.
Pastaigu pauzes ir ne tikai pieļaujamas, bet pat ieteicamas! Tās palīdzēs jums ilgāk noturēties skrienot, īpaši iesākumā.
Skriešanas eksperta Timo profils
Vārds: Timo Bracht
Vecums: 49 gadi
Dzīvesvieta: Eberbach pie Heidelbergas
Ģimene: Precējies
Nodarbošanās: Motivācijas treneris, TV komentētājs un izturības eksperts
Sporta panākumi:
• Vairāk nekā 15 gadus ir viens no pasaulē veiksmīgākajiem garo distanču triatlonistiem
• Deviņas uzvaras Ironman sacensībās, tostarp trases rekords Ironman Lanzarote
• Divas uzvaras Ironman Frankfurtē un Challenge Roth sacensībās
• 14 reizes piedalījies leģendārajās Havaju Ironman sacensībās
• Vairākkārtējs Eiropas un Vācijas čempions.
Timo īpašības: Timo izceļas ar konsekvenci, mērķtiecību, stingru gribu un orientāciju uz rezultātu.